Definify.com
Definition 2025
collecturus
collecturus
Latin
Participle
collēctūrus m (feminine collēctūra, neuter collēctūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | collēctūrus | collēctūra | collēctūrum | collēctūrī | collēctūrae | collēctūra | |
| genitive | collēctūrī | collēctūrae | collēctūrī | collēctūrōrum | collēctūrārum | collēctūrōrum | |
| dative | collēctūrō | collēctūrō | collēctūrīs | ||||
| accusative | collēctūrum | collēctūram | collēctūrum | collēctūrōs | collēctūrās | collēctūra | |
| ablative | collēctūrō | collēctūrā | collēctūrō | collēctūrīs | |||
| vocative | collēctūre | collēctūra | collēctūrum | collēctūrī | collēctūrae | collēctūra | |