Definify.com
Definition 2025
colligaturus
colligaturus
Latin
Participle
colligātūrus m (feminine colligātūra, neuter colligātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | colligātūrus | colligātūra | colligātūrum | colligātūrī | colligātūrae | colligātūra | |
| genitive | colligātūrī | colligātūrae | colligātūrī | colligātūrōrum | colligātūrārum | colligātūrōrum | |
| dative | colligātūrō | colligātūrō | colligātūrīs | ||||
| accusative | colligātūrum | colligātūram | colligātūrum | colligātūrōs | colligātūrās | colligātūra | |
| ablative | colligātūrō | colligātūrā | colligātūrō | colligātūrīs | |||
| vocative | colligātūre | colligātūra | colligātūrum | colligātūrī | colligātūrae | colligātūra | |