Definify.com
Definition 2024
collocuturus
collocuturus
Latin
Participle
collocūtūrus m (feminine collocūtūra, neuter collocūtūrum); first/second declension
- about to converse
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | collocūtūrus | collocūtūra | collocūtūrum | collocūtūrī | collocūtūrae | collocūtūra | |
| genitive | collocūtūrī | collocūtūrae | collocūtūrī | collocūtūrōrum | collocūtūrārum | collocūtūrōrum | |
| dative | collocūtūrō | collocūtūrō | collocūtūrīs | ||||
| accusative | collocūtūrum | collocūtūram | collocūtūrum | collocūtūrōs | collocūtūrās | collocūtūra | |
| ablative | collocūtūrō | collocūtūrā | collocūtūrō | collocūtūrīs | |||
| vocative | collocūtūre | collocūtūra | collocūtūrum | collocūtūrī | collocūtūrae | collocūtūra | |