Definify.com
Definition 2024
colluctaturus
colluctaturus
Latin
Participle
colluctātūrus m (feminine colluctātūra, neuter colluctātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | colluctātūrus | colluctātūra | colluctātūrum | colluctātūrī | colluctātūrae | colluctātūra | |
| genitive | colluctātūrī | colluctātūrae | colluctātūrī | colluctātūrōrum | colluctātūrārum | colluctātūrōrum | |
| dative | colluctātūrō | colluctātūrō | colluctātūrīs | ||||
| accusative | colluctātūrum | colluctātūram | colluctātūrum | colluctātūrōs | colluctātūrās | colluctātūra | |
| ablative | colluctātūrō | colluctātūrā | colluctātūrō | colluctātūrīs | |||
| vocative | colluctātūre | colluctātūra | colluctātūrum | colluctātūrī | colluctātūrae | colluctātūra | |