Definify.com
Definition 2024
coloraturus
coloraturus
Latin
Participle
colōrātūrus m (feminine colōrātūra, neuter colōrātūrum); first/second declension
- about to colour
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | colōrātūrus | colōrātūra | colōrātūrum | colōrātūrī | colōrātūrae | colōrātūra | |
| genitive | colōrātūrī | colōrātūrae | colōrātūrī | colōrātūrōrum | colōrātūrārum | colōrātūrōrum | |
| dative | colōrātūrō | colōrātūrō | colōrātūrīs | ||||
| accusative | colōrātūrum | colōrātūram | colōrātūrum | colōrātūrōs | colōrātūrās | colōrātūra | |
| ablative | colōrātūrō | colōrātūrā | colōrātūrō | colōrātūrīs | |||
| vocative | colōrātūre | colōrātūra | colōrātūrum | colōrātūrī | colōrātūrae | colōrātūra | |