Definify.com
Definition 2024
commentaturus
commentaturus
Latin
Participle
commentātūrus m (feminine commentātūra, neuter commentātūrum); first/second declension
- about to deliberate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | commentātūrus | commentātūra | commentātūrum | commentātūrī | commentātūrae | commentātūra | |
| genitive | commentātūrī | commentātūrae | commentātūrī | commentātūrōrum | commentātūrārum | commentātūrōrum | |
| dative | commentātūrō | commentātūrō | commentātūrīs | ||||
| accusative | commentātūrum | commentātūram | commentātūrum | commentātūrōs | commentātūrās | commentātūra | |
| ablative | commentātūrō | commentātūrā | commentātūrō | commentātūrīs | |||
| vocative | commentātūre | commentātūra | commentātūrum | commentātūrī | commentātūrae | commentātūra | |