Definify.com
Definition 2024
commigraturus
commigraturus
Latin
Participle
commigrātūrus m (feminine commigrātūra, neuter commigrātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | commigrātūrus | commigrātūra | commigrātūrum | commigrātūrī | commigrātūrae | commigrātūra | |
| genitive | commigrātūrī | commigrātūrae | commigrātūrī | commigrātūrōrum | commigrātūrārum | commigrātūrōrum | |
| dative | commigrātūrō | commigrātūrō | commigrātūrīs | ||||
| accusative | commigrātūrum | commigrātūram | commigrātūrum | commigrātūrōs | commigrātūrās | commigrātūra | |
| ablative | commigrātūrō | commigrātūrā | commigrātūrō | commigrātūrīs | |||
| vocative | commigrātūre | commigrātūra | commigrātūrum | commigrātūrī | commigrātūrae | commigrātūra | |