Definify.com
Definition 2024
comminatus
comminatus
Latin
Participle
comminātus m (feminine commināta, neuter comminātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | comminātus | commināta | comminātum | comminātī | comminātae | commināta | |
| genitive | comminātī | comminātae | comminātī | comminātōrum | comminātārum | comminātōrum | |
| dative | comminātō | comminātō | comminātīs | ||||
| accusative | comminātum | comminātam | comminātum | comminātōs | comminātās | commināta | |
| ablative | comminātō | comminātā | comminātō | comminātīs | |||
| vocative | commināte | commināta | comminātum | comminātī | comminātae | commināta | |