Definify.com
Definition 2024
commodaturus
commodaturus
Latin
Participle
commodātūrus m (feminine commodātūra, neuter commodātūrum); first/second declension
- about to provide
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | commodātūrus | commodātūra | commodātūrum | commodātūrī | commodātūrae | commodātūra | |
| genitive | commodātūrī | commodātūrae | commodātūrī | commodātūrōrum | commodātūrārum | commodātūrōrum | |
| dative | commodātūrō | commodātūrō | commodātūrīs | ||||
| accusative | commodātūrum | commodātūram | commodātūrum | commodātūrōs | commodātūrās | commodātūra | |
| ablative | commodātūrō | commodātūrā | commodātūrō | commodātūrīs | |||
| vocative | commodātūre | commodātūra | commodātūrum | commodātūrī | commodātūrae | commodātūra | |