Definify.com
Definition 2024
commoraturus
commoraturus
Latin
Participle
commorātūrus m (feminine commorātūra, neuter commorātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | commorātūrus | commorātūra | commorātūrum | commorātūrī | commorātūrae | commorātūra | |
| genitive | commorātūrī | commorātūrae | commorātūrī | commorātūrōrum | commorātūrārum | commorātūrōrum | |
| dative | commorātūrō | commorātūrō | commorātūrīs | ||||
| accusative | commorātūrum | commorātūram | commorātūrum | commorātūrōs | commorātūrās | commorātūra | |
| ablative | commorātūrō | commorātūrā | commorātūrō | commorātūrīs | |||
| vocative | commorātūre | commorātūra | commorātūrum | commorātūrī | commorātūrae | commorātūra | |