Definify.com
Definition 2024
communiturus
communiturus
Latin
Participle
commūnītūrus m (feminine commūnītūra, neuter commūnītūrum); first/second declension
- about to strengthen
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | commūnītūrus | commūnītūra | commūnītūrum | commūnītūrī | commūnītūrae | commūnītūra | |
| genitive | commūnītūrī | commūnītūrae | commūnītūrī | commūnītūrōrum | commūnītūrārum | commūnītūrōrum | |
| dative | commūnītūrō | commūnītūrō | commūnītūrīs | ||||
| accusative | commūnītūrum | commūnītūram | commūnītūrum | commūnītūrōs | commūnītūrās | commūnītūra | |
| ablative | commūnītūrō | commūnītūrā | commūnītūrō | commūnītūrīs | |||
| vocative | commūnītūre | commūnītūra | commūnītūrum | commūnītūrī | commūnītūrae | commūnītūra | |