Definify.com
Definition 2024
commutaturus
commutaturus
Latin
Participle
commūtātūrus m (feminine commūtātūra, neuter commūtātūrum); first/second declension
- about to modify
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | commūtātūrus | commūtātūra | commūtātūrum | commūtātūrī | commūtātūrae | commūtātūra | |
| genitive | commūtātūrī | commūtātūrae | commūtātūrī | commūtātūrōrum | commūtātūrārum | commūtātūrōrum | |
| dative | commūtātūrō | commūtātūrō | commūtātūrīs | ||||
| accusative | commūtātūrum | commūtātūram | commūtātūrum | commūtātūrōs | commūtātūrās | commūtātūra | |
| ablative | commūtātūrō | commūtātūrā | commūtātūrō | commūtātūrīs | |||
| vocative | commūtātūre | commūtātūra | commūtātūrum | commūtātūrī | commūtātūrae | commūtātūra | |