Definify.com
Definition 2024
commutatus
commutatus
Latin
Participle
commūtātus m (feminine commūtāta, neuter commūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | commūtātus | commūtāta | commūtātum | commūtātī | commūtātae | commūtāta | |
| genitive | commūtātī | commūtātae | commūtātī | commūtātōrum | commūtātārum | commūtātōrum | |
| dative | commūtātō | commūtātō | commūtātīs | ||||
| accusative | commūtātum | commūtātam | commūtātum | commūtātōs | commūtātās | commūtāta | |
| ablative | commūtātō | commūtātā | commūtātō | commūtātīs | |||
| vocative | commūtāte | commūtāta | commūtātum | commūtātī | commūtātae | commūtāta | |
References
- commutatus in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
- Félix Gaffiot (1934), “commutatus”, in Dictionnaire Illustré Latin-Français, Paris: Hachette.