Definify.com
Definition 2024
comparaturus
comparaturus
Latin
Participle
comparātūrus m (feminine comparātūra, neuter comparātūrum); first/second declension
- about to compare
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | comparātūrus | comparātūra | comparātūrum | comparātūrī | comparātūrae | comparātūra | |
| genitive | comparātūrī | comparātūrae | comparātūrī | comparātūrōrum | comparātūrārum | comparātūrōrum | |
| dative | comparātūrō | comparātūrō | comparātūrīs | ||||
| accusative | comparātūrum | comparātūram | comparātūrum | comparātūrōs | comparātūrās | comparātūra | |
| ablative | comparātūrō | comparātūrā | comparātūrō | comparātūrīs | |||
| vocative | comparātūre | comparātūra | comparātūrum | comparātūrī | comparātūrae | comparātūra | |