Definify.com
Definition 2025
compellaturus
compellaturus
Latin
Participle
compellātūrus m (feminine compellātūra, neuter compellātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | compellātūrus | compellātūra | compellātūrum | compellātūrī | compellātūrae | compellātūra | |
| genitive | compellātūrī | compellātūrae | compellātūrī | compellātūrōrum | compellātūrārum | compellātūrōrum | |
| dative | compellātūrō | compellātūrō | compellātūrīs | ||||
| accusative | compellātūrum | compellātūram | compellātūrum | compellātūrōs | compellātūrās | compellātūra | |
| ablative | compellātūrō | compellātūrā | compellātūrō | compellātūrīs | |||
| vocative | compellātūre | compellātūra | compellātūrum | compellātūrī | compellātūrae | compellātūra | |