Definify.com
Definition 2024
complanatus
complanatus
Latin
Participle
complānātus m (feminine complānāta, neuter complānātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | complānātus | complānāta | complānātum | complānātī | complānātae | complānāta | |
| genitive | complānātī | complānātae | complānātī | complānātōrum | complānātārum | complānātōrum | |
| dative | complānātō | complānātō | complānātīs | ||||
| accusative | complānātum | complānātam | complānātum | complānātōs | complānātās | complānāta | |
| ablative | complānātō | complānātā | complānātō | complānātīs | |||
| vocative | complānāte | complānāta | complānātum | complānātī | complānātae | complānāta | |