Definify.com
Definition 2024
comportaturus
comportaturus
Latin
Participle
comportātūrus m (feminine comportātūra, neuter comportātūrum); first/second declension
- about to carry
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | comportātūrus | comportātūra | comportātūrum | comportātūrī | comportātūrae | comportātūra | |
| genitive | comportātūrī | comportātūrae | comportātūrī | comportātūrōrum | comportātūrārum | comportātūrōrum | |
| dative | comportātūrō | comportātūrō | comportātūrīs | ||||
| accusative | comportātūrum | comportātūram | comportātūrum | comportātūrōs | comportātūrās | comportātūra | |
| ablative | comportātūrō | comportātūrā | comportātūrō | comportātūrīs | |||
| vocative | comportātūre | comportātūra | comportātūrum | comportātūrī | comportātūrae | comportātūra | |