Definify.com
Definition 2024
comprobaturus
comprobaturus
Latin
Participle
comprobātūrus m (feminine comprobātūra, neuter comprobātūrum); first/second declension
- about to approve
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | comprobātūrus | comprobātūra | comprobātūrum | comprobātūrī | comprobātūrae | comprobātūra | |
| genitive | comprobātūrī | comprobātūrae | comprobātūrī | comprobātūrōrum | comprobātūrārum | comprobātūrōrum | |
| dative | comprobātūrō | comprobātūrō | comprobātūrīs | ||||
| accusative | comprobātūrum | comprobātūram | comprobātūrum | comprobātūrōs | comprobātūrās | comprobātūra | |
| ablative | comprobātūrō | comprobātūrā | comprobātūrō | comprobātūrīs | |||
| vocative | comprobātūre | comprobātūra | comprobātūrum | comprobātūrī | comprobātūrae | comprobātūra | |