Definify.com
Definition 2024
compugnaturus
compugnaturus
Latin
Participle
compugnātūrus m (feminine compugnātūra, neuter compugnātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | compugnātūrus | compugnātūra | compugnātūrum | compugnātūrī | compugnātūrae | compugnātūra | |
| genitive | compugnātūrī | compugnātūrae | compugnātūrī | compugnātūrōrum | compugnātūrārum | compugnātūrōrum | |
| dative | compugnātūrō | compugnātūrō | compugnātūrīs | ||||
| accusative | compugnātūrum | compugnātūram | compugnātūrum | compugnātūrōs | compugnātūrās | compugnātūra | |
| ablative | compugnātūrō | compugnātūrā | compugnātūrō | compugnātūrīs | |||
| vocative | compugnātūre | compugnātūra | compugnātūrum | compugnātūrī | compugnātūrae | compugnātūra | |