Definify.com
Definition 2024
concelebratus
concelebratus
Latin
Participle
concelēbrātus m (feminine concelēbrāta, neuter concelēbrātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | concelēbrātus | concelēbrāta | concelēbrātum | concelēbrātī | concelēbrātae | concelēbrāta | |
| genitive | concelēbrātī | concelēbrātae | concelēbrātī | concelēbrātōrum | concelēbrātārum | concelēbrātōrum | |
| dative | concelēbrātō | concelēbrātō | concelēbrātīs | ||||
| accusative | concelēbrātum | concelēbrātam | concelēbrātum | concelēbrātōs | concelēbrātās | concelēbrāta | |
| ablative | concelēbrātō | concelēbrātā | concelēbrātō | concelēbrātīs | |||
| vocative | concelēbrāte | concelēbrāta | concelēbrātum | concelēbrātī | concelēbrātae | concelēbrāta | |