Definify.com
Definition 2024
concertatus
concertatus
Latin
Participle
concertātus m (feminine concertāta, neuter concertātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | concertātus | concertāta | concertātum | concertātī | concertātae | concertāta | |
genitive | concertātī | concertātae | concertātī | concertātōrum | concertātārum | concertātōrum | |
dative | concertātō | concertātō | concertātīs | ||||
accusative | concertātum | concertātam | concertātum | concertātōs | concertātās | concertāta | |
ablative | concertātō | concertātā | concertātō | concertātīs | |||
vocative | concertāte | concertāta | concertātum | concertātī | concertātae | concertāta |