Definify.com
Definition 2024
concionatus
concionatus
Latin
Participle
concionātus m (feminine concionāta, neuter concionātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | concionātus | concionāta | concionātum | concionātī | concionātae | concionāta | |
| genitive | concionātī | concionātae | concionātī | concionātōrum | concionātārum | concionātōrum | |
| dative | concionātō | concionātō | concionātīs | ||||
| accusative | concionātum | concionātam | concionātum | concionātōs | concionātās | concionāta | |
| ablative | concionātō | concionātā | concionātō | concionātīs | |||
| vocative | concionāte | concionāta | concionātum | concionātī | concionātae | concionāta | |