Definify.com
Definition 2024
concreturus
concreturus
Latin
Participle
concrētūrus m (feminine concrētūra, neuter concrētūrum); first/second declension
- about to mingle
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | concrētūrus | concrētūra | concrētūrum | concrētūrī | concrētūrae | concrētūra | |
| genitive | concrētūrī | concrētūrae | concrētūrī | concrētūrōrum | concrētūrārum | concrētūrōrum | |
| dative | concrētūrō | concrētūrō | concrētūrīs | ||||
| accusative | concrētūrum | concrētūram | concrētūrum | concrētūrōs | concrētūrās | concrētūra | |
| ablative | concrētūrō | concrētūrā | concrētūrō | concrētūrīs | |||
| vocative | concrētūre | concrētūra | concrētūrum | concrētūrī | concrētūrae | concrētūra | |