Definify.com
Definition 2024
concursaturus
concursaturus
Latin
Participle
concursātūrus m (feminine concursātūra, neuter concursātūrum); first/second declension
- about to clash
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | concursātūrus | concursātūra | concursātūrum | concursātūrī | concursātūrae | concursātūra | |
| genitive | concursātūrī | concursātūrae | concursātūrī | concursātūrōrum | concursātūrārum | concursātūrōrum | |
| dative | concursātūrō | concursātūrō | concursātūrīs | ||||
| accusative | concursātūrum | concursātūram | concursātūrum | concursātūrōs | concursātūrās | concursātūra | |
| ablative | concursātūrō | concursātūrā | concursātūrō | concursātūrīs | |||
| vocative | concursātūre | concursātūra | concursātūrum | concursātūrī | concursātūrae | concursātūra | |