Definify.com
Definition 2024
conditurus
conditurus
Latin
Participle
condītūrus m (feminine condītūra, neuter condītūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | condītūrus | condītūra | condītūrum | condītūrī | condītūrae | condītūra | |
genitive | condītūrī | condītūrae | condītūrī | condītūrōrum | condītūrārum | condītūrōrum | |
dative | condītūrō | condītūrō | condītūrīs | ||||
accusative | condītūrum | condītūram | condītūrum | condītūrōs | condītūrās | condītūra | |
ablative | condītūrō | condītūrā | condītūrō | condītūrīs | |||
vocative | condītūre | condītūra | condītūrum | condītūrī | condītūrae | condītūra |
Etymology 2
Future active participle of condō.
Participle
condītūrus m (feminine condītūra, neuter condītūrum); first/second declension
- About to put together, build etc
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | condītūrus | condītūra | condītūrum | condītūrī | condītūrae | condītūra | |
genitive | condītūrī | condītūrae | condītūrī | condītūrōrum | condītūrārum | condītūrōrum | |
dative | condītūrō | condītūrō | condītūrīs | ||||
accusative | condītūrum | condītūram | condītūrum | condītūrōs | condītūrās | condītūra | |
ablative | condītūrō | condītūrā | condītūrō | condītūrīs | |||
vocative | condītūre | condītūra | condītūrum | condītūrī | condītūrae | condītūra |