Definify.com
Definition 2025
condonatus
condonatus
Latin
Participle
condōnātus m (feminine condōnāta, neuter condōnātum); first/second declension
- foregiven
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | condōnātus | condōnāta | condōnātum | condōnātī | condōnātae | condōnāta | |
| genitive | condōnātī | condōnātae | condōnātī | condōnātōrum | condōnātārum | condōnātōrum | |
| dative | condōnātō | condōnātō | condōnātīs | ||||
| accusative | condōnātum | condōnātam | condōnātum | condōnātōs | condōnātās | condōnāta | |
| ablative | condōnātō | condōnātā | condōnātō | condōnātīs | |||
| vocative | condōnāte | condōnāta | condōnātum | condōnātī | condōnātae | condōnāta | |
References
- CONDONATUS in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition, 1883–1887)