Definify.com
Definition 2024
confabulaturus
confabulaturus
Latin
Participle
cōnfābulātūrus m (feminine cōnfābulātūra, neuter cōnfābulātūrum); first/second declension
- about to discuss
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnfābulātūrus | cōnfābulātūra | cōnfābulātūrum | cōnfābulātūrī | cōnfābulātūrae | cōnfābulātūra | |
| genitive | cōnfābulātūrī | cōnfābulātūrae | cōnfābulātūrī | cōnfābulātūrōrum | cōnfābulātūrārum | cōnfābulātūrōrum | |
| dative | cōnfābulātūrō | cōnfābulātūrō | cōnfābulātūrīs | ||||
| accusative | cōnfābulātūrum | cōnfābulātūram | cōnfābulātūrum | cōnfābulātūrōs | cōnfābulātūrās | cōnfābulātūra | |
| ablative | cōnfābulātūrō | cōnfābulātūrā | cōnfābulātūrō | cōnfābulātūrīs | |||
| vocative | cōnfābulātūre | cōnfābulātūra | cōnfābulātūrum | cōnfābulātūrī | cōnfābulātūrae | cōnfābulātūra | |