Definify.com
Definition 2024
confirmaturus
confirmaturus
Latin
Participle
cōnfirmātūrus m (feminine cōnfirmātūra, neuter cōnfirmātūrum); first/second declension
- about to confirm
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnfirmātūrus | cōnfirmātūra | cōnfirmātūrum | cōnfirmātūrī | cōnfirmātūrae | cōnfirmātūra | |
| genitive | cōnfirmātūrī | cōnfirmātūrae | cōnfirmātūrī | cōnfirmātūrōrum | cōnfirmātūrārum | cōnfirmātūrōrum | |
| dative | cōnfirmātūrō | cōnfirmātūrō | cōnfirmātūrīs | ||||
| accusative | cōnfirmātūrum | cōnfirmātūram | cōnfirmātūrum | cōnfirmātūrōs | cōnfirmātūrās | cōnfirmātūra | |
| ablative | cōnfirmātūrō | cōnfirmātūrā | cōnfirmātūrō | cōnfirmātūrīs | |||
| vocative | cōnfirmātūre | cōnfirmātūra | cōnfirmātūrum | cōnfirmātūrī | cōnfirmātūrae | cōnfirmātūra | |