Definify.com
Definition 2024
conflagraturus
conflagraturus
Latin
Participle
cōnflagrātūrus m (feminine cōnflagrātūra, neuter cōnflagrātūrum); first/second declension
- about to burn
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnflagrātūrus | cōnflagrātūra | cōnflagrātūrum | cōnflagrātūrī | cōnflagrātūrae | cōnflagrātūra | |
| genitive | cōnflagrātūrī | cōnflagrātūrae | cōnflagrātūrī | cōnflagrātūrōrum | cōnflagrātūrārum | cōnflagrātūrōrum | |
| dative | cōnflagrātūrō | cōnflagrātūrō | cōnflagrātūrīs | ||||
| accusative | cōnflagrātūrum | cōnflagrātūram | cōnflagrātūrum | cōnflagrātūrōs | cōnflagrātūrās | cōnflagrātūra | |
| ablative | cōnflagrātūrō | cōnflagrātūrā | cōnflagrātūrō | cōnflagrātūrīs | |||
| vocative | cōnflagrātūre | cōnflagrātūra | cōnflagrātūrum | cōnflagrātūrī | cōnflagrātūrae | cōnflagrātūra | |