Definify.com
Definition 2024
conflictaturus
conflictaturus
Latin
Participle
cōnflictātūrus m (feminine cōnflictātūra, neuter cōnflictātūrum); first/second declension
- about to assail
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnflictātūrus | cōnflictātūra | cōnflictātūrum | cōnflictātūrī | cōnflictātūrae | cōnflictātūra | |
| genitive | cōnflictātūrī | cōnflictātūrae | cōnflictātūrī | cōnflictātūrōrum | cōnflictātūrārum | cōnflictātūrōrum | |
| dative | cōnflictātūrō | cōnflictātūrō | cōnflictātūrīs | ||||
| accusative | cōnflictātūrum | cōnflictātūram | cōnflictātūrum | cōnflictātūrōs | cōnflictātūrās | cōnflictātūra | |
| ablative | cōnflictātūrō | cōnflictātūrā | cōnflictātūrō | cōnflictātūrīs | |||
| vocative | cōnflictātūre | cōnflictātūra | cōnflictātūrum | cōnflictātūrī | cōnflictātūrae | cōnflictātūra | |