Definify.com
Definition 2024
confortatus
confortatus
Latin
Participle
cōnfortātus m (feminine cōnfortāta, neuter cōnfortātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnfortātus | cōnfortāta | cōnfortātum | cōnfortātī | cōnfortātae | cōnfortāta | |
| genitive | cōnfortātī | cōnfortātae | cōnfortātī | cōnfortātōrum | cōnfortātārum | cōnfortātōrum | |
| dative | cōnfortātō | cōnfortātō | cōnfortātīs | ||||
| accusative | cōnfortātum | cōnfortātam | cōnfortātum | cōnfortātōs | cōnfortātās | cōnfortāta | |
| ablative | cōnfortātō | cōnfortātā | cōnfortātō | cōnfortātīs | |||
| vocative | cōnfortāte | cōnfortāta | cōnfortātum | cōnfortātī | cōnfortātae | cōnfortāta | |