Definify.com
Definition 2024
confutaturus
confutaturus
Latin
Participle
cōnfūtātūrus m (feminine cōnfūtātūra, neuter cōnfūtātūrum); first/second declension
- about to restrain
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | cōnfūtātūrus | cōnfūtātūra | cōnfūtātūrum | cōnfūtātūrī | cōnfūtātūrae | cōnfūtātūra | |
genitive | cōnfūtātūrī | cōnfūtātūrae | cōnfūtātūrī | cōnfūtātūrōrum | cōnfūtātūrārum | cōnfūtātūrōrum | |
dative | cōnfūtātūrō | cōnfūtātūrō | cōnfūtātūrīs | ||||
accusative | cōnfūtātūrum | cōnfūtātūram | cōnfūtātūrum | cōnfūtātūrōs | cōnfūtātūrās | cōnfūtātūra | |
ablative | cōnfūtātūrō | cōnfūtātūrā | cōnfūtātūrō | cōnfūtātūrīs | |||
vocative | cōnfūtātūre | cōnfūtātūra | cōnfūtātūrum | cōnfūtātūrī | cōnfūtātūrae | cōnfūtātūra |