Definify.com
Definition 2024
confutaturus
confutaturus
Latin
Participle
cōnfūtātūrus m (feminine cōnfūtātūra, neuter cōnfūtātūrum); first/second declension
- about to restrain
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnfūtātūrus | cōnfūtātūra | cōnfūtātūrum | cōnfūtātūrī | cōnfūtātūrae | cōnfūtātūra | |
| genitive | cōnfūtātūrī | cōnfūtātūrae | cōnfūtātūrī | cōnfūtātūrōrum | cōnfūtātūrārum | cōnfūtātūrōrum | |
| dative | cōnfūtātūrō | cōnfūtātūrō | cōnfūtātūrīs | ||||
| accusative | cōnfūtātūrum | cōnfūtātūram | cōnfūtātūrum | cōnfūtātūrōs | cōnfūtātūrās | cōnfūtātūra | |
| ablative | cōnfūtātūrō | cōnfūtātūrā | cōnfūtātūrō | cōnfūtātūrīs | |||
| vocative | cōnfūtātūre | cōnfūtātūra | cōnfūtātūrum | cōnfūtātūrī | cōnfūtātūrae | cōnfūtātūra | |