Definify.com
Definition 2024
confutatus
confutatus
Latin
Participle
cōnfūtātus m (feminine cōnfūtāta, neuter cōnfūtātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnfūtātus | cōnfūtāta | cōnfūtātum | cōnfūtātī | cōnfūtātae | cōnfūtāta | |
| genitive | cōnfūtātī | cōnfūtātae | cōnfūtātī | cōnfūtātōrum | cōnfūtātārum | cōnfūtātōrum | |
| dative | cōnfūtātō | cōnfūtātō | cōnfūtātīs | ||||
| accusative | cōnfūtātum | cōnfūtātam | cōnfūtātum | cōnfūtātōs | cōnfūtātās | cōnfūtāta | |
| ablative | cōnfūtātō | cōnfūtātā | cōnfūtātō | cōnfūtātīs | |||
| vocative | cōnfūtāte | cōnfūtāta | cōnfūtātum | cōnfūtātī | cōnfūtātae | cōnfūtāta | |