Definify.com
Definition 2024
congratulaturus
congratulaturus
Latin
Participle
congrātulātūrus m (feminine congrātulātūra, neuter congrātulātūrum); first/second declension
- about to congratulate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | congrātulātūrus | congrātulātūra | congrātulātūrum | congrātulātūrī | congrātulātūrae | congrātulātūra | |
| genitive | congrātulātūrī | congrātulātūrae | congrātulātūrī | congrātulātūrōrum | congrātulātūrārum | congrātulātūrōrum | |
| dative | congrātulātūrō | congrātulātūrō | congrātulātūrīs | ||||
| accusative | congrātulātūrum | congrātulātūram | congrātulātūrum | congrātulātūrōs | congrātulātūrās | congrātulātūra | |
| ablative | congrātulātūrō | congrātulātūrā | congrātulātūrō | congrātulātūrīs | |||
| vocative | congrātulātūre | congrātulātūra | congrātulātūrum | congrātulātūrī | congrātulātūrae | congrātulātūra | |