Definify.com
Definition 2024
congregaturus
congregaturus
Latin
Participle
congregātūrus m (feminine congregātūra, neuter congregātūrum); first/second declension
- about to gather
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | congregātūrus | congregātūra | congregātūrum | congregātūrī | congregātūrae | congregātūra | |
| genitive | congregātūrī | congregātūrae | congregātūrī | congregātūrōrum | congregātūrārum | congregātūrōrum | |
| dative | congregātūrō | congregātūrō | congregātūrīs | ||||
| accusative | congregātūrum | congregātūram | congregātūrum | congregātūrōs | congregātūrās | congregātūra | |
| ablative | congregātūrō | congregātūrā | congregātūrō | congregātūrīs | |||
| vocative | congregātūre | congregātūra | congregātūrum | congregātūrī | congregātūrae | congregātūra | |