Definify.com
Definition 2024
coniectaturus
coniectaturus
Latin
Participle
coniectātūrus m (feminine coniectātūra, neuter coniectātūrum); first/second declension
- about to connect
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | coniectātūrus | coniectātūra | coniectātūrum | coniectātūrī | coniectātūrae | coniectātūra | |
| genitive | coniectātūrī | coniectātūrae | coniectātūrī | coniectātūrōrum | coniectātūrārum | coniectātūrōrum | |
| dative | coniectātūrō | coniectātūrō | coniectātūrīs | ||||
| accusative | coniectātūrum | coniectātūram | coniectātūrum | coniectātūrōs | coniectātūrās | coniectātūra | |
| ablative | coniectātūrō | coniectātūrā | coniectātūrō | coniectātūrīs | |||
| vocative | coniectātūre | coniectātūra | coniectātūrum | coniectātūrī | coniectātūrae | coniectātūra | |