Definify.com
Definition 2024
connumeraturus
connumeraturus
Latin
Participle
connumerātūrus m (feminine connumerātūra, neuter connumerātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | connumerātūrus | connumerātūra | connumerātūrum | connumerātūrī | connumerātūrae | connumerātūra | |
| genitive | connumerātūrī | connumerātūrae | connumerātūrī | connumerātūrōrum | connumerātūrārum | connumerātūrōrum | |
| dative | connumerātūrō | connumerātūrō | connumerātūrīs | ||||
| accusative | connumerātūrum | connumerātūram | connumerātūrum | connumerātūrōs | connumerātūrās | connumerātūra | |
| ablative | connumerātūrō | connumerātūrā | connumerātūrō | connumerātūrīs | |||
| vocative | connumerātūre | connumerātūra | connumerātūrum | connumerātūrī | connumerātūrae | connumerātūra | |