Definify.com
Definition 2024
connumeratus
connumeratus
Latin
Participle
connumerātus m (feminine connumerāta, neuter connumerātum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | connumerātus | connumerāta | connumerātum | connumerātī | connumerātae | connumerāta | |
| genitive | connumerātī | connumerātae | connumerātī | connumerātōrum | connumerātārum | connumerātōrum | |
| dative | connumerātō | connumerātō | connumerātīs | ||||
| accusative | connumerātum | connumerātam | connumerātum | connumerātōs | connumerātās | connumerāta | |
| ablative | connumerātō | connumerātā | connumerātō | connumerātīs | |||
| vocative | connumerāte | connumerāta | connumerātum | connumerātī | connumerātae | connumerāta | |