Definify.com
Definition 2024
conpleturus
conpleturus
Latin
Participle
conplētūrus m (feminine conplētūra, neuter conplētūrum); first/second declension
- Alternative form of complēturus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conplētūrus | conplētūra | conplētūrum | conplētūrī | conplētūrae | conplētūra | |
| genitive | conplētūrī | conplētūrae | conplētūrī | conplētūrōrum | conplētūrārum | conplētūrōrum | |
| dative | conplētūrō | conplētūrō | conplētūrīs | ||||
| accusative | conplētūrum | conplētūram | conplētūrum | conplētūrōs | conplētūrās | conplētūra | |
| ablative | conplētūrō | conplētūrā | conplētūrō | conplētūrīs | |||
| vocative | conplētūre | conplētūra | conplētūrum | conplētūrī | conplētūrae | conplētūra | |