Definify.com
Definition 2024
conpletus
conpletus
Latin
Participle
conplētus m (feminine conplēta, neuter conplētum); first/second declension
- Alternative form of complētus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conplētus | conplēta | conplētum | conplētī | conplētae | conplēta | |
| genitive | conplētī | conplētae | conplētī | conplētōrum | conplētārum | conplētōrum | |
| dative | conplētō | conplētō | conplētīs | ||||
| accusative | conplētum | conplētam | conplētum | conplētōs | conplētās | conplēta | |
| ablative | conplētō | conplētā | conplētō | conplētīs | |||
| vocative | conplēte | conplēta | conplētum | conplētī | conplētae | conplēta | |