Definify.com
Definition 2024
conquieturus
conquieturus
Latin
Participle
conquiētūrus m (feminine conquiētūra, neuter conquiētūrum); first/second declension
- about to rest
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conquiētūrus | conquiētūra | conquiētūrum | conquiētūrī | conquiētūrae | conquiētūra | |
| genitive | conquiētūrī | conquiētūrae | conquiētūrī | conquiētūrōrum | conquiētūrārum | conquiētūrōrum | |
| dative | conquiētūrō | conquiētūrō | conquiētūrīs | ||||
| accusative | conquiētūrum | conquiētūram | conquiētūrum | conquiētūrōs | conquiētūrās | conquiētūra | |
| ablative | conquiētūrō | conquiētūrā | conquiētūrō | conquiētūrīs | |||
| vocative | conquiētūre | conquiētūra | conquiētūrum | conquiētūrī | conquiētūrae | conquiētūra | |