Definify.com
Definition 2024
conrogaturus
conrogaturus
Latin
Participle
conrogātūrus m (feminine conrogātūra, neuter conrogātūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | conrogātūrus | conrogātūra | conrogātūrum | conrogātūrī | conrogātūrae | conrogātūra | |
| genitive | conrogātūrī | conrogātūrae | conrogātūrī | conrogātūrōrum | conrogātūrārum | conrogātūrōrum | |
| dative | conrogātūrō | conrogātūrō | conrogātūrīs | ||||
| accusative | conrogātūrum | conrogātūram | conrogātūrum | conrogātūrōs | conrogātūrās | conrogātūra | |
| ablative | conrogātūrō | conrogātūrā | conrogātūrō | conrogātūrīs | |||
| vocative | conrogātūre | conrogātūra | conrogātūrum | conrogātūrī | conrogātūrae | conrogātūra | |