Definify.com
Definition 2025
consacratus
consacratus
Latin
Participle
cōnsacrātus m (feminine cōnsacrāta, neuter cōnsacrātum); first/second declension
- Alternative form of cōnsecrātus
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnsacrātus | cōnsacrāta | cōnsacrātum | cōnsacrātī | cōnsacrātae | cōnsacrāta | |
| genitive | cōnsacrātī | cōnsacrātae | cōnsacrātī | cōnsacrātōrum | cōnsacrātārum | cōnsacrātōrum | |
| dative | cōnsacrātō | cōnsacrātō | cōnsacrātīs | ||||
| accusative | cōnsacrātum | cōnsacrātam | cōnsacrātum | cōnsacrātōs | cōnsacrātās | cōnsacrāta | |
| ablative | cōnsacrātō | cōnsacrātā | cōnsacrātō | cōnsacrātīs | |||
| vocative | cōnsacrāte | cōnsacrāta | cōnsacrātum | cōnsacrātī | cōnsacrātae | cōnsacrāta | |