Definify.com
Definition 2024
consecraturus
consecraturus
Latin
Participle
cōnsecrātūrus m (feminine cōnsecrātūra, neuter cōnsecrātūrum); first/second declension
- about to consecrate
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnsecrātūrus | cōnsecrātūra | cōnsecrātūrum | cōnsecrātūrī | cōnsecrātūrae | cōnsecrātūra | |
| genitive | cōnsecrātūrī | cōnsecrātūrae | cōnsecrātūrī | cōnsecrātūrōrum | cōnsecrātūrārum | cōnsecrātūrōrum | |
| dative | cōnsecrātūrō | cōnsecrātūrō | cōnsecrātūrīs | ||||
| accusative | cōnsecrātūrum | cōnsecrātūram | cōnsecrātūrum | cōnsecrātūrōs | cōnsecrātūrās | cōnsecrātūra | |
| ablative | cōnsecrātūrō | cōnsecrātūrā | cōnsecrātūrō | cōnsecrātūrīs | |||
| vocative | cōnsecrātūre | cōnsecrātūra | cōnsecrātūrum | cōnsecrātūrī | cōnsecrātūrae | cōnsecrātūra | |