Definify.com
Definition 2024
conservaturus
conservaturus
Latin
Participle
cōnservātūrus m (feminine cōnservātūra, neuter cōnservātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
Number | Singular | Plural | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
nominative | cōnservātūrus | cōnservātūra | cōnservātūrum | cōnservātūrī | cōnservātūrae | cōnservātūra | |
genitive | cōnservātūrī | cōnservātūrae | cōnservātūrī | cōnservātūrōrum | cōnservātūrārum | cōnservātūrōrum | |
dative | cōnservātūrō | cōnservātūrō | cōnservātūrīs | ||||
accusative | cōnservātūrum | cōnservātūram | cōnservātūrum | cōnservātūrōs | cōnservātūrās | cōnservātūra | |
ablative | cōnservātūrō | cōnservātūrā | cōnservātūrō | cōnservātūrīs | |||
vocative | cōnservātūre | cōnservātūra | cōnservātūrum | cōnservātūrī | cōnservātūrae | cōnservātūra |