Definify.com
Definition 2025
conspiraturus
conspiraturus
Latin
Participle
cōnspīrātūrus m (feminine cōnspīrātūra, neuter cōnspīrātūrum); first/second declension
- about to conspire
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnspīrātūrus | cōnspīrātūra | cōnspīrātūrum | cōnspīrātūrī | cōnspīrātūrae | cōnspīrātūra | |
| genitive | cōnspīrātūrī | cōnspīrātūrae | cōnspīrātūrī | cōnspīrātūrōrum | cōnspīrātūrārum | cōnspīrātūrōrum | |
| dative | cōnspīrātūrō | cōnspīrātūrō | cōnspīrātūrīs | ||||
| accusative | cōnspīrātūrum | cōnspīrātūram | cōnspīrātūrum | cōnspīrātūrōs | cōnspīrātūrās | cōnspīrātūra | |
| ablative | cōnspīrātūrō | cōnspīrātūrā | cōnspīrātūrō | cōnspīrātūrīs | |||
| vocative | cōnspīrātūre | cōnspīrātūra | cōnspīrātūrum | cōnspīrātūrī | cōnspīrātūrae | cōnspīrātūra | |