Definify.com
Definition 2024
constabiliturus
constabiliturus
Latin
Participle
cōnstabilītūrus m (feminine cōnstabilītūra, neuter cōnstabilītūrum); first/second declension
- This term needs a translation to English. Please help out and add a translation, then remove the text
{{rfdef}}.
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnstabilītūrus | cōnstabilītūra | cōnstabilītūrum | cōnstabilītūrī | cōnstabilītūrae | cōnstabilītūra | |
| genitive | cōnstabilītūrī | cōnstabilītūrae | cōnstabilītūrī | cōnstabilītūrōrum | cōnstabilītūrārum | cōnstabilītūrōrum | |
| dative | cōnstabilītūrō | cōnstabilītūrō | cōnstabilītūrīs | ||||
| accusative | cōnstabilītūrum | cōnstabilītūram | cōnstabilītūrum | cōnstabilītūrōs | cōnstabilītūrās | cōnstabilītūra | |
| ablative | cōnstabilītūrō | cōnstabilītūrā | cōnstabilītūrō | cōnstabilītūrīs | |||
| vocative | cōnstabilītūre | cōnstabilītūra | cōnstabilītūrum | cōnstabilītūrī | cōnstabilītūrae | cōnstabilītūra | |