Definify.com
Definition 2024
consternaturus
consternaturus
Latin
Participle
cōnsternātūrus m (feminine cōnsternātūra, neuter cōnsternātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnsternātūrus | cōnsternātūra | cōnsternātūrum | cōnsternātūrī | cōnsternātūrae | cōnsternātūra | |
| genitive | cōnsternātūrī | cōnsternātūrae | cōnsternātūrī | cōnsternātūrōrum | cōnsternātūrārum | cōnsternātūrōrum | |
| dative | cōnsternātūrō | cōnsternātūrō | cōnsternātūrīs | ||||
| accusative | cōnsternātūrum | cōnsternātūram | cōnsternātūrum | cōnsternātūrōs | cōnsternātūrās | cōnsternātūra | |
| ablative | cōnsternātūrō | cōnsternātūrā | cōnsternātūrō | cōnsternātūrīs | |||
| vocative | cōnsternātūre | cōnsternātūra | cōnsternātūrum | cōnsternātūrī | cōnsternātūrae | cōnsternātūra | |