Definify.com
Definition 2025
constiturus
constiturus
Latin
Participle
cōnstitūrus m (feminine cōnstitūra, neuter cōnstitūrum); first/second declension
- about to pause
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnstitūrus | cōnstitūra | cōnstitūrum | cōnstitūrī | cōnstitūrae | cōnstitūra | |
| genitive | cōnstitūrī | cōnstitūrae | cōnstitūrī | cōnstitūrōrum | cōnstitūrārum | cōnstitūrōrum | |
| dative | cōnstitūrō | cōnstitūrō | cōnstitūrīs | ||||
| accusative | cōnstitūrum | cōnstitūram | cōnstitūrum | cōnstitūrōs | cōnstitūrās | cōnstitūra | |
| ablative | cōnstitūrō | cōnstitūrā | cōnstitūrō | cōnstitūrīs | |||
| vocative | cōnstitūre | cōnstitūra | cōnstitūrum | cōnstitūrī | cōnstitūrae | cōnstitūra | |