Definify.com
Definition 2025
constraturus
constraturus
Latin
Participle
cōnstrātūrus m (feminine cōnstrātūra, neuter cōnstrātūrum); first/second declension
Inflection
First/second declension.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| nominative | cōnstrātūrus | cōnstrātūra | cōnstrātūrum | cōnstrātūrī | cōnstrātūrae | cōnstrātūra | |
| genitive | cōnstrātūrī | cōnstrātūrae | cōnstrātūrī | cōnstrātūrōrum | cōnstrātūrārum | cōnstrātūrōrum | |
| dative | cōnstrātūrō | cōnstrātūrō | cōnstrātūrīs | ||||
| accusative | cōnstrātūrum | cōnstrātūram | cōnstrātūrum | cōnstrātūrōs | cōnstrātūrās | cōnstrātūra | |
| ablative | cōnstrātūrō | cōnstrātūrā | cōnstrātūrō | cōnstrātūrīs | |||
| vocative | cōnstrātūre | cōnstrātūra | cōnstrātūrum | cōnstrātūrī | cōnstrātūrae | cōnstrātūra | |